Fakti

Fakti par Acteku civilizāciju.

1. Acteku galvaspilseta bija Tenochtitlan. Musdienas sajaa vieta atrodas Meksikas galvaspilseta Mehiko.

Pasi Acteki sevi sauca par... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

2. Pasi Acteki sevi sauca par Tenochas vai Mexica.

Acteki runaja Nahuatl... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

3. Acteki runaja Nahuatl valodaa kura veel joprojam nav izmirusi.

Acteki veidoja papiru kas... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

4. Acteki veidoja papiru kas bija gatavots no vīģu koka mizaam.

Zēni kuri macijas skolaa ... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

5. Zēni kuri macijas skolaa studeja vesturi, reliģiju, amatniecibas un militaro apmacibu.Daziem izvēlētajiem zēniem un meitenem vajadzeja apmeklējt speciālas reliģiskas skolas, lai kļūtu par priesteri.

Vinu vienigie pieradinatie... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

6. Vinu vienigie pieradinatie dzivnieki bija suņi, pīles, zosis, paipalas un tītari. Lauksaimniecības darbi galvenokārt ir atkarīgi no cilvēka spēka.(neizmantoja dzivniekus)

Instrumenti un ieroči... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

7. Instrumenti un ieroči netika izgatavota no metāla, bet tika izgatavoti no akmens un koka. Lielākā daļa ieroču bija izgatavoti no obsidiāna.(obsidiāns=minerālam līdzīga viela)

Acteku civilizacijas... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

8. Acteku civilizacijas augstakaja punkta iedzivotaju skaits svarstijas no 5lidz11 miljoniem cilvekiem.

Tecnochtitlan tika uzcelta... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

9. Tecnochtitlan tika uzcelta uz ezera Texcoco salas.

Viņu galvenais ēdiens tiek... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

10. Viņu galvenais ēdiens tiek saukts par "tortiljas".

Huitzilopochtli... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

11. Huitzilopochtli (Kolibri-uz-kreiso) ir viņu kara dievs un saules dievs. Thaloc bija viņu lietus dieviba.

Acteku impēriju iekaroja... Autors: MrCash Fakti par Acteku civilizaciju.

12. Acteku impēriju iekaroja Hernando Cortez 1519. 1521, spāņi nojauca ēkas un to drupas iebera kanālos, pilnīgi iznīcinot pilsētu Tenochtitlan.

Komentāri (1) | Skatīts: 14864x Ieteikt draugiem TweetMe

bezsakars.* - 2013-06-12 02:49
Šie fakti ir sausi un nesniedz pilnvērtīgu lietu būtību izklāstu. Raksti latviešu val. 12.-Ernans Kortess. un neizprotu no kurienes tu izrāvi 1521. gadu? Jo tikai 1532. g. Peru Fransisko Pisarro beigu beigās pievārēja indiāņu pretošanos. labi.. nav vērts šis ir internets-stubluma iemiesojums.:)